Diemžēl „savējo būšana” ir sevišķi tuva nu jau bijušajam satiksmes ministram, bet tagad ierindas deputātam Aināram Šleseram. Ko padarīsi – tāda, lūk, izpratne par valsti, par to, kā un kāpēc jārīkojas politiķim. Un diemžēl Šlesera kunga izpratne un arī domāšanas veids nespēj pieņemt, ka var būt arī citādi. Piemēram, tā, ka uz jebkādiem valsts vai pašvaldības amatiem tiek sarīkoti konkursi, kuros uzvar profesionālākais un patiesi labākais. Un nevis uzticamākais, uzticīgākais vai lojālākais konkrētajam politiķim. Ja mēs pieņemam, ka politiķim Šleseram bez miljonu līgumu izsišanas cauri valdībai, bez amatu nodrošināšanas uzticīgākajiem un padevīgākajiem līdzbiedriem interesētu arī valsts, tad viņš noteikti zinātu, ka šoferu dēli, mammas draudzenes vai medību biedri nav arguments, lai ieceltu kādu amatā. Taču Šlesera kunga izteikumi liecina tikai par vienu – valsti un Rīgas domi viņš uztver kā savu privāto bodīti, kuru vadīt tiek aicināti tikai „savējie cilvēki”. Labi, ka viņam pietiek nekaunības to arī publiski atzīt – vismaz sabiedrībai ir pilnīgi skaidrs, kā LPP/LC uztver politisko darbību: sadalīt amatus un resursus savējiem.

http://www.lsdsp.lv/index.php?nr=1&nr2=4&mod=blogs&id=21&lang=1 

Bet jautrākais jau šajā patiešām komiskajā mediju ziņā nav pats fakts, ka Šlesera vadītajā ministrijā „savējie” ieņem visus stratēģiskos amatus. Par šo faktu sabiedrība vairāk vai mazāk ir informēta. Komiskākais ir paša politiķa „svētais sašutums” – kā ļaunais ministrs Gerhards vispār atļaujas atvēzēties uz „LPP/LC cilvēkiem”, atvainojiet, ielikteņiem. Jābūt taču tomēr galvā ir kaut kādam noteikta virziena klikšķim, lai vēl publiski draudētu – sak, ja tu manu brāli izmetīsi no smilšukastes, tad es pārgriezīšu tavam ritenim riepas. Vai, citiem vārdiem sakot, ja tu manus profesionāli apšaubāmos un bez jebkāda konkursa ieceltos puikas aiztiksi, tad es tavus puikas izmetīšu no Rīgas domes amatiem. Žēl, ka netiek konkretizēts, kuri varētu būt TB/LNNK „izmetamie puikas”, tad varbūt rastos iespēja palūgt komentāru par Šlesera kunga izteikumiem arī „tēvzemiešu” Rīgas mēram godājamajam Birka kungam.
 
Rīgas izpildvaras struktūrās vienīgajam nosacījumam pieņemšanai darbā ir jābūt profesionālismam, turklāt jaunajam Rīgas domes sasaukumam noteikti būtu jāveic funkcionālais audits, jāvērtē darbinieku piemērotība un profesionālisms, kā arī jārīko konkursi uz izpildvaras struktūru vakantajām darba vietām. Jo nav pieļaujams, ka vienīgais kritērijs nonākšanai amatos ir partijas piederība vai uzticība kādam politiķim. Un šeit laikam tomēr nebūs dziedama „dziesma par savējiem”, kas par svešu (lasi – valsts vai pašvaldības) naudu atbalstāmi jebkurā laikā un jebkuros apstākļos. Bet Šlesera kungam varu ieteikt – ja reiz tiešām ir tāda nepārvarama vēlme nodrošināt ar amatu un darbu „savējo brigādi”, tad to taču var darīt citādāk: proti, izveidot savu nelielo privāto „ministriju”, kuru arī kā tādu rotaļu pilsētiņu par savu naudu arī uzturēt.