Citiem vārdiem - mums trūkst pašapziņas un vēlmes pašiem sarosīties uz lieliem plāniem. Vieglāk taču ir publiski paziņot, ka viss ir slikti, cilvēki jāatlaiž, valsts ir bankrota priekšā un tur nekas vairs nav līdzams, nekā, piemēram, izvirzīt sev kādu lielu mērķi, kuru arī censties sasniegt, jo tas nozīmē, ka būs jāstrādā. Diemžēl (vai – par laimi) pienāk brīdis, kad bez darba tomēr nekas nenotiek. Un šis ir tāds laiks. Tāpēc, pirms vienkārši haotiski rosīties (kā šobrīd to dara izbijusī un no jauna „apgreidotā” koalīcija), vajadzētu izvirzīt sev ne vien rītdienas, bet arī parītdienas mērķus. Valsts, pilsētas, savas mājas un savas ģimenes līmenī.

Piemēram, sociāldemokrāti sev mērķi jau deklarējuši – darīt tā, lai Rīga kļūtu par Ziemeļeiropas galvaspilsētu. Mērķis, nenoliedzami, ambiciozs. Taču – sasniedzams. Mūsu pilsētai šobrīd ir visi priekšnoteikumi, lai Rīga kļūtu ne vien Latvijas, bet arī visa reģiona centrālā pilsēta. Jau šobrīd gan pēc iedzīvotāju, gan teritorijas lieluma esam vieni no lielākajiem, jau šobrīd varam lepoties ar attīstītu, kaut arī līdz galam vēl nesakārtotu infrastruktūru. Jau šobrīd Rīga ir viena no ar kultūras un vēstures pieminekļiem bagātākajām pilsētām. Mums ir gana liela pieredze arī lielu pasākumu – forumu, koncertu, akciju un festivālu organizēšanā. Vārdu sakot, ir visi priekšnoteikumi. Atliek tikai gribēt šo mērķi sasniegt - un darīt darbus tā, lai mērķis tiešām kļūtu sasniedzams.

Protams, īsta galvaspilsēta nebūs tā, kur viss būs pakārtots tikai citiem. Lai mēs būtu interesanti citiem, vispirms ir jābūt rīdziniekiem, kuri par savu pilsētu varēs teikt – jā, Rīga ir mūsu galvaspilsēta. Ne tikai kartē, bet arī apziņā. Jeb, kā tagad moderni saka – “viss jau ir galvā”. Kas jādara, lai tā būtu? Lūk, pieci galvenie priekšnoteikumi jeb uzdevumi, kas jāpaveic.

Rīgai jākļūst par pilsētu, kur ir:

- Sakārtota sociālā atbalsta sistēma. Pilsētniekam ir pieejama kvalitatīva izglītības sistēma un veselības aprūpe. Ikviens ir drošs, ka nepaliks bez pajumtes vai ar tukšu vēderu.

- Sakārtota vide uzņēmējdarbības veiksmīgai attīstībai – likvidēti visi liekie birokrātiskie šķēršļi, kas kavē pilsētniekam attīstīt savu uzņēmējdarbību. Nodokļu politika tāda, kas dod zaļo gaismu inovācijām, videi draudzīgai pilsētas attīstībai un mazo, vidējo uzņēmumu uzplaukumam. Nepieciešamības gadījumā pilsēta iesaistās darba vietu radīšanā un atbalstā.

- Strādājošie var būt droši par savu materiālo stāvokli – pat ja nākas palikt bez darba, tie saņems bezdarbnieku pabalstu, iespējas pārkvalificēties un pilsēta atbalstīs to jaunas darba vietas meklējumos. Spēcīgas arodbiedrības, kas pasargā darba ņēmējus no apkrāpšanas un garantē sociālo atbalstu.

- Pilsētā tiek domāts par tās nākotni – jauno ģimeņu atbalsts ir pašsaprotams. Ekonomisku problēmu gadījumā tas nekalpo par diskusiju objektu – to samazināt vai nesamazināt. Ar dažādu bonusu un atbalstu palīdzību tiek stimulēta iedzīvotāju piesaiste Rīgai – atbalsts dzīvokļu iegādei, pabalstu sistēma un atvieglojumi rīdziniekiem.

- Zaļa pilsēta – parki, videi draudzīgs transports, pilsēta atbalsta tos, kuri izvēlas dzīvot „zaļi”. Arī pilsēta pati, veicot iepirkumus, līdzās cenai un kvalitātei vērtē produkta “zaļumu”.

Šie un daudzi citi kritēriji ir jāizpilda, lai sasniegtu mūsu mērķi – Rīgu kā Ziemeļeiropas galvaspilsētu. To izdarīt nemaz nav tik grūti. Skandināvijā sociāldemokrāti  ir uzcēluši ne vienu vien tādu pilsētu, kas atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem. Un to mēs varam izdarīt arī ar Rīgu. Tikai nevajag baidīties no ambicioziem un lieliem mērķiem.

"Nākotnes pilsēta" Parīzē - autora fotogrāfija